Toskovat In The Belly of The Beast apraksta stāvokli, kurā kļūst skaidrs — vienīgā izeja ir iet līdz galam.

Cilvēks paliek viens ar to, kas sakrājies iekšpusē. Sāls, asaras, spiediens — viss, ko nevarēja izlaist ārā, nosēžas ķermenī. Pagātne vairs nekustas, taču joprojām ietekmē tagadnes līdzsvaru. Vārds tiek atcerēts, bet skan tā, it kā pasaule vairs nebūtu noskaņota to dzirdēt.

Balsts maina savu nozīmi. Tas, kas reiz bija ceļš, tagad kalpo kā patvērums. Aukstums nav ass, tas ir pastāvīgs. Miegs nāk pa daļām, un domas nekad pilnībā neizslēdzas. Šajā starpstāvoklī rodas vienkāršs jautājums — par apziņu, atmiņu un to, kas paliek, kad pazūd ierastie orientieri.

Aromāts notur šo iekšējo spriedzi, nemēģinot to mīkstināt vai izskaidrot. Jūras sāls, āda, sveķi un mitra koksne rada slēgtas telpas sajūtu, kur klātbūtne ir svarīgāka par kustību.

Piemērots tiem, kuri aromātu uztver kā veidu, kā palikt ar sevi sarežģītā stāvoklī, nemeklējot ātru mierinājumu vai izbēgšanu.