Toskovat Génération Godard sākas ar mazām baudām — tām, kas negaidīti paliek atmiņā visilgāk.

Pazīstams vārds avīzē. Skāba konfekte uz mēles. Ar kolu piesūcies kartona glāzītis pēc kino apmeklējuma. Popkorna graudiņi, kas iestrēguši starp zobiem, un sajūta, ka arī tas ir sasniegums. Filmas šķita nozīmīgas, gandrīz tikpat svarīgas kā pati dzīve.

Tā ir paaudzes atmiņa, kas izaugusi starp idejām un patēriņu, starp kinoteātra rindām un dūmu pauzēm. Tēli uzliesmoja ātri, atstājot tikai cigarešu filtrus. Rokas tika turētas. Šajās zālēs tika ieņemti bērni, un pieaugušie uz mirkli atgriezās pagātnē.

Šeit nav lielu žestu. Tikai nospiedumi — papīrs, dūmi, ķermeņa siltums. Un brīdis, kad kāds iedod uguni, neko nejautājot.

Aromāts atklājas kā kluss kadrs no vecas filmas. Tas nav sentimentāls, bet uzmanīgs pret laiku, kur personīgais un kopīgais savijas pārāk cieši, lai tos nodalītu.

Piemērots tiem, kuri novērtē mazās baudās paslēpto nozīmi un uztver aromātu kā klusu saikni starp personīgo atmiņu un kopīgo pieredzi.